SATURS

Ievadvārdi 

Preface 

I daļa

Leksikas un stilistikas jautājumi. Valodas prasme

Vārda diahroniskais un areālais aspekts

7

9

Anna Frīdenberga

Vārdi zagt un zaglis senajos latviešu rakstu avotos

The Words zaglis and zaglis in the Early Latvian Written Sources

12

Anita Helviga

Mūsdienu latviešu terminogrāfijas raksturojums: vārdšķiriskais aspekts

Characterisation of Contemporary Latvian Terminography: The Part of Speech Aspect

23

Linda Lauze, Kristīne Mežapuķe

Literārās valodas un sarunvalodas attiecības: sociālo mediju piemērs

The Relationship Between Standard Language and Colloquial Speech: Case of Social Media

37

Evija Liparte

Par dažām vakcīnas pret Covid-19 apzīmēšanai lietotajām metaforām

On Some of the Metaphors Used to Brand the Covid-19 Vaccine

48

Daiga Straupeniece, Normunds Dzintars

Skolēnu rakstu valoda latviešu valodas un vēstures valsts pārbaudes darbos 2021. gadā Kurzemē

Pupils’ Written Language in the Latvian Language and History State Examinations in Kurzeme in 2021

61

Aleksejs Šņitņikovs, Jūlija Svitaja

Word, Text and Reading in the Digital Age

Vārds, teksts un lasīšana digitālajā laikmetā

72

Ilze Štrausa

No Abelardo līdz Azazello jeb kaķu vārdi ar sākumburtu A

From Abelardo to Azazello or Cat Names with the First Letter A

82

Viktorija Tataurova, Jekaterina Martinova

Distance, Remote, Virtual, Blended, Hybrid and Online Learning: Selecting the Proper Name for Modern Realia

Tālmācība, attālinātās, virtuālās, jauktās, hibrīdās un tiešsaistes mācības: piemērota nosaukuma izvēle mūsdienu reālijām

92

   

II daļa

Valoda un vide

Fonētikas, semantikas un gramatikas jautājumi

Vārda sinhroniskais un areālais aspekts

 

Ieva Auziņa

Par dažu bezpriedēkļa un priedēkļa verbu lietojumu ar adverbiem un prievārdu pār

About Some Unprefixed and Prefixed Verb Connections with Adverbs and the Preposition pār

108

Ina Druviete

Karš Ukrainā: migrācijas ietekme uz Latvijas valodas politiku

War in Ukraine: Impact of Migration on Language Policy in Latvia

115

Agute Klints, Madara Stāde, Lauma Pretkalniņa, Laura Rituma

Lingvistiskais eksperiments: marķētāju vienprātība latviešu valodas WordNet semantisko saišu veidošanā

Linguistic Experiment: Inter-Annotator Agreement in the Semantic Linking of Latvian WordNet

125

Sintija Ķauķīte

Pieturzīmes interneta forumos

Punctuation Marks in Internet Forums

139

Dite Liepa, Velga Polinska

Vietnes mammadaba.lv tulkojums vieglajā valodā: leksikas analīze

Translation of the Website mammadaba.lv in the Easy Language: Lexical Analysis

150

Anete Ozola

Ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs

Genitive Preposition Government Peculiarities in Kurzeme Livonic Subdialects

162

Anete Ozola

Ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs

Genitive Preposition Government Peculiarities in Kurzeme Livonic Subdialects

162

Anete Ozola

Ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs

Genitive Preposition Government Peculiarities in Kurzeme Livonic Subdialects

162

Ieva Ozola

Vienojuma, pretstata un šķīruma saikļi Lejaskurzemes izloksnēs

Cumulative, Adversative, and Disjunctive Conjunctions in Subdialects of Lower Kurzeme

173

Guna Rābante-Buša

Partikulas kaut izrunas varianti

Pronunciation Variations of the Particle kaut

184

Ziņas par autoriem / About the Authors 

192

Ievadvārdi

 

Liepājas Universitātes gadskārtējā rakstu krājuma „Vārds un tā pētīšanas aspekti” 27. numurs ir nonācis pie lasītājiem. Krājums piedāvā ieskatīties dažādu valodniecības jomu pētījumos un problemātikā, risinot arī konceptuālus jautājumus un pievēršoties mūsdienām raksturīgajām parādībām, kas saistītas ar tehnoloģiju attīstību un notikumiem pasaulē.

Rakstu krājuma 1. daļā lasāmi pētījumi leksikas un stilistikas jomā – gan sinhroniskajā, gan diahroniskajā aspektā.

Leksikas vēsturi turpina pētīt Anna Frīdenberga, šoreiz apskatot vārdus zagt un zaglis senajos latviešu rakstu avotos. Onomastikas jomā Ilze Štrausa piedāvā nākamo pētījumu par kaķu vārdiem un apraksta to kaķu vārdu izvēles motivāciju, kuri sākas ar burtu A.

Divos rakstos pētītas terminoloģijas un terminogrāfijas problēmas. Viktorija Tataurova un Jekaterina Martinova savā koprakstā pēta dažādu mācīšanās metožu nosaukumus, to jēdzienisko izpratni un priekšrocības, un trūkumus studentu skatījumā. Savukārt Anita Helviga pievēršas terminu vārdnīcu veidošanas principiem un analizē vārdšķirisko aspektu mūsdienu latviešu terminogrāfijā.

Vairākos rakstos apskatīti latviešu valodas stilistikas jautājumi. Evija Liparte ir turpinājusi pētījumus par Covid-19 pandēmijas laika valodu Latvijas sabiedriskajā telpā un raksta par pozitīvas un negatīvas konotācijas metaforām, ar ko raksturotas vakcīnas pret vīrusu. Lindas Lauzes un Kristīnes Mežapuķes koprakstā analizētas attieksmes starp literāro valodu un sarunvalodu Latvijas sociālajos medijos.

Daiga Straupeniece un Normunds Dzintars pievēršas jaunās paaudzes valodas prasmei – viņu koprakstā analizētas skolēnu pieļautās kļūdas centralizētajos eksāmenos latviešu valodā un vēsturē. Valodas prasmes jautājums ir cieši saistīts ar lasīšanas paradumiem, kuru maiņu mūsdienās pētījuši Aleksejs Šņitņikovs un Jūlija Svitaja.

Krājuma 2. daļas raksti ir veltīti aktuāliem valodniecības jautājumiem areālajā un sinhroniskajā aspektā.

Valodas un vides mijiedarbība ir aplūkota divos rakstos. Ina Druviete ir analizējusi, kā migrācija, ko ir izraisījis karš Ukrainā, ietekmē valodas politiku Latvijā. Dites Liepas un Velgas Polinskas koprakstā ir aktualizēts tulkojums vieglajā valodā leksikas ziņā, balstoties uz piemēriem vietnē mammadaba.lv. Fonētikas pētījumus pārstāv Guna Rābante-Buša, kas ir raksturojusi partikulas kaut izrunas variantus, bet semantikas – Agutes Klints, Madaras Stādes, Laumas Pretkalniņas un Lauras Ritumas kopraksts, kurš ir veltīts lingvistiskajam eksperimentam, lai noskaidrotu marķētāju vienprātību semantisko saišu veidošanā.

Visplašāk ir apskatīta gramatikas problemātika. Areālajā aspektā – ģenitīva prievārdu rekcijas īpatnības lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs (Anete Ozola) un sakārtojuma saikļi Lejaskurzemes izloksnēs (Ieva Ozola). Sinhroniskajā aspektā – dažu verbu lietojums ar adverbiem un prievārdu pār (Ieva Auziņa) un pieturzīmju izmantojums interneta forumos (Sintija Ķauķīte).

13 autoriem raksti vai kopraksti ir izstrādāti valsts pētījumu programmas „Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektos, visvairāk projektā „Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība” (astoņi autori). Deviņiem autoriem pētījumi ir tapuši citos projektos.

Zinātnisko rakstu krājums „Vārds un tā pētīšanas aspekti” ir indeksēts EBSCO datubāzē, informācija par krājumu un tajā publicētie raksti ir pieejami Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Visiem šajā rakstu krājumā publicētajiem rakstiem ir piešķirts DOI indekss.

Lai katram lasītājam izdodas atklāt ko jaunu plašajā vārda pētīšanas aspektu laukā!

 

Linda Lauze, Sigita Ignatjeva,

zinātnisko rakstu krājuma

„Vārds un tā pētīšanas aspekti”

atbildīgā redaktore un redaktores vietniece

 


SATURS

Ievadvārdi 

Preface 

I daļa

Gramatika, leksika, stilistika

Vārda diahroniskais un areālais aspekts

9

12

Ieva Auziņa

Dažu konstrukciju bezpriedēkļa verbs + adverbs un priedēkļa verbs + adverbs lietojums latviešu valodā

About Usage of Some Latvian Constructions Involving Unprefixed Verb and Prefixed Verb and an Adverb

16

Anete Daina

Darbības vārdi varēt, drīkstēt un valodas ietekmējošā funkcija Latvijas Republikas Saeimas 2018. gada sēžu stenogrammās

Verbs varēt, drīkstēt and Conative Function of Language in the Corpus of the Saeima of the Republic of Latvia (2018)

24

Anna Frīdenberga

Vārdi zīme, zīmēt, zīmot senajos latviešu rakstu avotos

The Words zīme, zīmēt, zīmot in the Early Latvian Written Sources

36

Sigita Ignatjeva

Valoda Artura Heniņa vēsturiskajos romānos: teksta arhaizācija un stilizācija

Language in the Historical Novels by Arturs Heniņš: Archaization and Stylization of the Text

48

Dalia Jakaitė

Malda kaip žodis ir veiksmas Gražinos Cieškaitės, Skaistės Vilimaitės ir Lauros Sintijos Černiauskaitės poezijoje

Prayer as a Word and Action in the Poetry of Gražina Cieškaitė, Skaistė Vilimaitė and Laura Sintija Černiauskaitė

58

Ilga Jansone

Priekšvārdi Ilzenes muižā 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas materiālos

Forenames in Ilzene in Vidzeme Soul Revision Materials from 1826

68

Sintija Ķauķīte

Pieturzīmes emuāros

Punctuation Marks in Blogs

82

Evija Liparte

Par luksofora krāsu nosaukumu polisēmijas paplašināšanos Covid-19 pandēmijas laikā

Polysemantic Extensions of Names for Colours in Traffic Lights During the Covid-19 Pandemic

93

Ieva Ozola

Tagadnes pasīvo divdabju substantivēšanās: dialektālo vārdnīcu dotumi

Substantivization of Present Passive Participles: Data in Dialectal Dictionaries

107

Edita Puskunigytė

Eroso trauma Vitalijos Pilipauskaitės-Butkienės ir Tomo Petrulio poezijoje

The Trauma of Eros in the Poetry of Vitalija Pilipauskaitė-Butkienė and Tomas Petrulis

Erosa trauma Vitālijas Pilipauskaites-Butkienes un Toma Petruļa dzejā

117

Ilze Rudzāte

Latviešu valodas tautas celtniecības leksika Baltijas jūras piekrastē Latvijā un Lietuvā: reālijas jumts un tā daļu nosaukumi

Latvian Folk Construction Vocabulary at the Baltic Sea Coast in Latvia and Lithuania: Designations of the Object Roof and its Parts

124

Ieva Ozola

Rakstīts izloksnē: Lejaskurzemes izlokšņu teksti

Geschrieben in Mundart: Texte der niederkurländischen Mundarten 

127

Daiga Straupeniece

Substantīvu piedēkļu -el- un -ēn- lietojums Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā

The Use of Substantives’ Suffixes -el- and -ēn- in the Latvian Language of Būtingė and Šventoji

135

Ilze Štrausa

Dzīvnieku sugu nosaukumi kaķu vārdos

Names of Animal Species in Cat Names

145

Agris Timuška

Leksēma tēvs Eiropas valodu izloksnēs: ģeolingvistisks pārskats

Lexeme Father in Dialects of European Languages: A Geolinguistic Survey

153

Domantė Vaišvylaitė

Mitai Algirdo Landsbgerio poezijoje

Myths in Algirdas Landsbergis’ Poetry

160

Rasuolė Vladarskienė

Spalvų reikšmės lietuvių administracinėje kalboje

Meanings of Colours in Lithuanian Administrative Language

Krāsu nozīmes lietuviešu administratīvajā valodā

170

   

II daļa

Valoda un vide, terminoloģija, tulkošanas jautājumi

Vārda sinhroniskais aspekts

 

Agita Baltgalve

Jēdziens sjao sji 消息 (samazināšanās un pieaugšana) ķīniešu klasiskajā filozofijā un tradicionālajā literatūrā

The Concept of xiao xi 消息 (Decrease and Increase) in Chinese Classical Philosophy and Traditional Literature

182

Ina Druviete

Lingvistiskās attieksmes izpausmes ārkārtējās epidemioloģiskās situācijas apstākļos (2020–2022)

Latvian Language Attitudes During the Extraordinary Epidemic Situation (2020–2022)

199

Agnese Dubova

Rekurence kā teksta saistījuma līdzeklis latviešu zinātniskajos rakstos

Recurrence as a Cohesive Device in Scientific Articles in Latvian

211

Jūlija Gabranova

Poļu izcelsmes vārdi Latvijas baltkrievu presē 20. gs. sākumā

Words of Polish Origin in the Latvian Belarusian Press at the Beginning of the 20th Century

219

Anita Helviga, Diāna Laiveniece

Galvenie problēmjautājumi projekta pētījuma „Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca” īstenošanas sākumposmā

The Main Problematic Issues in the Early Stages of Implementing the Project Research “Explanatory Online Dictionary of Educational Terms”

225

Aiga Jansone

Neapstrādāta mašīntulkojuma izmantošana

Use of Raw Machine Translation

236

Diāna Laiveniece

Zinātniskā raksta nobeiguma daļa: saturs, struktūra, valoda

Conclusion Part of the Scientific Article: Content, Structure, Language

247

Dzintra Lele-Rozentāle

Konektoru lietojums latviešu zinātniskajos rakstos

Use of Connectors in Latvian Scientific Articles

256

Inta Līsmane, Ilze Ruža

Komunikācijas barjeru pārvarēšana mūsdienu studiju procesā

Overcoming Communication Barriers in the Modern Study Process

266

Александра Ляучук

Mодели перевода фразеологизмов: аспекты дефицита

Models for Translation of Idioms: Aspects of Deficit

Frazeoloģismu tulkošanas modeļi: deficīta aspekti

277

Valda Rudziša

Kultūras elementu atšķirības dažādās tiesību sistēmās un ar tām saistītās tulkošanas problēmas

Differences Between Cultural Elements in Different Legal Systems and Related Translation Problems

290

Jānis Sīlis

Tradicionālie pētījumu virzieni Latvijas tulkojumzinātnē (2015–2020)

Traditional Directions in Latvian Translation Studies (2015–2020)

297

Viktorija Tataurova, Diāna Ivanova

The Role of Youtube in the Development of the Linguistic Competence of the Students

Youtube loma studentu valodas kompetences attīstībā

306

Ziņas par autoriem / About the Authors 

321

Ievadvārdi

 

26. reizi visiem, kas interesējas par vārdu gan mūsdienu valodā, gan vēsturiskā skatījumā, tiek piedāvāts iepazīties ar gadskārtējo Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājuma „Vārds un tā pētīšanas aspekti” laidienu. Rakstu autori ir dažādu Latvijas augstskolu docētāji un citu zinātnisko institūciju darbinieki, kā arī pētnieki no Lietuvas. Ņemot vērā pētījuma aspektu, krājumam ir veidotas divas daļas. Raksti ir publicēti latviešu, lietuviešu, angļu un krievu valodā.

Krājuma 1. daļā lasītāji var iepazīties ar pētījumiem diahroniskajā un areālajā lingvistikā.

Vairāku autoru rakstos ir saskatāma kopīga iezīme: diahroniskā aspektā pētīti valodu sakari, kā arī dažādu dialektu un izlokšņu salīdzinājums, konstatējot gan kopīgo, gan atšķirīgo. Latviešu un dienvidigauņu (leivu) valodas sakaru pēdas ir pētītas Ilgas Jansones rakstā par personvārdiem, kas 1826. gadā reģistrēti Ilzenes muižā. Ilzes Rudzātes rakstā sniegts ieskats tautas celtniecības leksikā – ēkas jumta un tā daļu nosaukumos trīs latviešu valodas kopienu leksikā: Kurzemes latviešu, Palangas jeb Lietuvas pierobežas latviešu un Kuršu kāpu latviešu jeb kursenieku valodā. Lietuvas pierobežas latviešu valodai veltīts arī Daigas Straupenieces raksts par dažu vārddarināšanas piedēkļu dinamiku Būtiņģes un Sventājas latviešu valodā, saskatot kopīgās iezīmes ar Lejaskurzemes izlokšņu materiālu, kā arī izceļot tās pazīmes un kvantitatīvos rādītājus, kas ir atšķirīgi. Ievas Ozolas rakstā pētītas tagadnes pasīvo divdabju substantivēšanās kopīgās un atšķirīgās iezīmes divu latviešu valodas dialektu salīdzinājumā. Pētījumam izmantota Vainižu izloksnes (Vidzemes lībiskā izloksne) vārdnīca un Nīcas izloksnes (vidus dialekta kursiskā izloksne) vārdnīca. Agra Timuškas rakstā sniegts ģeolingvistisks pārskats par leksēmas tēvs sākotnējo motivāciju un dialektāliem variantiem, pamatā izmantojot „Eiropas valodu atlanta” kartes un komentāra materiālus.

Leksikas vēstures un semantikas jomā jāmin Annas Frīdenbergas pētījums par vārda zīme un no tā atvasināto vārdu semantisko daudzveidību 16. un 17. gadsimta latviešu rakstu avotos.

1. daļas sinhroniskā aspekta pētījumos apskatīti ar leksiku un semantiku saistīti temati. Anetes Dainas pētījumā aplūkoti latviešu valodas modālie darbības vārdi varēt un drīkstēt un to spēja veikt valodas ietekmējošo funkciju. Evija Liparte pētījusi luksofora krāsu nosaukumus (sarkans, dzeltens, zaļš), kuri Covid-19 pandēmijas laikā lietoti ar vairākām jaunām, vispārīgajās vārdnīcās neiekļautām sekundārām nozīmēm. Līdzīgs temats ir lietuviešu valodniecei Rasolei Vladarskienei (Rasuolė Vladarskienė). Viņas rakstā varam iepazīties ar krāsu apzīmējumiem, kas tiek lietoti pārnestā nozīmē lietuviešu administratīvajā valodā un ieviesušies tur citu valodu ietekmē.

Vairākas autores pētījušas vārda lietojumu daiļliteratūrā. Pētījumu objekti ir daudzveidīgi un visai atšķirīgi: lūgšanas kā vārda un darbības poētiskā izpausme triju mūsdienu lietuviešu dzejas autoru daiļradē (Daļa Jakaite (Dalia Jakaitė)), mūsdienu lietuviešu dzejai raksturīgā erosa un traumas saikne (Edita Puskunigite (Edita Puskunigytė)), mitoloģijas tēli Aļģirda Landsberģa (Algirdas Landsbergis) dzejā (Domante Vaišvilaite (Domantė Vaišvilaitė)), arhaismi Artura Heniņa prozas valodā (Sigita Ignatjeva).

Ilze Štrausa socioonomastikas aspektā turpinājusi pētīt kaķu vārdu izvēles motivāciju, analizējot kaķu vārdus, kas darināti no dažādu dzīvnieku sugu nosaukumiem. Iemesli šādai vārdu izvēlei ir dažādi, bet nenoliedzamas ir latviešu tuvās attiecības ar dabu.

Leksikas un gramatikas saskarsme ir Ievas Auziņas pētījumā par dažu konstrukciju bezpriedēkļa verbs + adverbs un priedēkļa verbs + adverbs lietojumu un savstarpējām attieksmēm latviešu valodā, kā arī konstrukcijās iesaistīto verbu un adverbu leksiskajām nozīmēm.

Sintijas Ķauķītes pētījumā ir aplūkots pieturzīmju lietojums latviešu autoru emuāros.

Krājuma 2. daļā ievietoti raksti, kas atspoguļo pētījumus par dažādiem aktuāliem valodniecības jautājumiem sinhroniskajā aspektā.

Visplašāk ir analizēta valodas un vides mijiedarbība, kur tematiski ir aplūkotas vairākas jomas. Sociolingvistikā Ina Druviete ir apskatījusi vienu no valodas situācijas stūrakmeņiem – lingvistiskās attieksmes – ārkārtējās epidemioloģiskās situācijas laikā. Akadēmiskajā vidē ir nozīmīga latviešu zinātnes valoda, kas ir apskatīta no tekstveides viedokļa, raksturojot rekurenci (Agnese Dubova), konektoru lietojumu (Dzintra Lele-Rozentāle) un zinātniskā raksta nobeiguma daļu (Diāna Laiveniece). Daļa autoru ir pievērsušies arī citām valodām. Agita Baltgalve ir iedziļinājusies jēdziena sjao si izpratnē ķīniešu valodā, bet Jūlija Gabranova pievērsusies valodu kontaktiem, konkrētāk, poļu izcelsmes vārdiem, Latvijas baltkrievu presē. Valodas apguves jautājumi augstākajā izglītībā ir aktualizēti divos koprakstos, akcentējot komunikācijas barjeru pārvarēšanu (Inta Līsmane, Ilze Ruža) un studentu valodas kompetences attīstīšanu ar Youtube palīdzību (Viktorija Tataurova, Diāna Ivanova).

Šajā krājumā terminoloģijas jomu pārstāv Anitas Helvigas un Diānas Laivenieces kopraksts, kurā pievērsta uzmanība problēmjautājumiem, kas radušies izglītības terminu skaidrojošās tiešsaistes vārdnīcas izstrādes sākumposmā.

Tulkošanas jautājumiem ir veltīti vairāku autoru darbi. Jānis Sīlis ir sniedzis pārskatu par tradicionālajiem pētījumu virzieniem Latvijas tulkojumzinātnē (2015–2020). Aiga Jansone ir raksturojusi neapstrādātas mašīntulkošanas izmantošanu, bet Aleksandra Ļaučuka – frazeoloģismu tulkošanas modeļus. Valdas Rudzišas rakstā pētītas tulkošanas problēmas saistībā ar kultūras elementu atšķirībām tiesību sistēmās.

Zinātnisko rakstu krājums „Vārds un tā pētīšanas aspekti” ir indeksēts EBSCO datubāzē, informācija par krājumu un tajā publicētie raksti ir pieejami Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Visiem šajā rakstu krājumā publicētajiem rakstiem ir piešķirts DOI indekss.

Lai izdodas vērtīga iedziļināšanās valodniecības tematikā!

 

Linda Lauze, Gunta Smiltniece,

zinātnisko rakstu krājuma

„Vārds un tā pētīšanas aspekti”

atbildīgā redaktore un redaktores vietniece

 


SATURS

Ievadvārdi 

Preface 

I daļa

Gramatika, leksika, stilistika

Vārda diahroniskais un areālais aspekts

9

11

Māris Baltiņš

Latviešu literārā biedrība un skolotāja Pētera Zēvalda savāktais jaunvārdu un mazāk zināmo vārdu krājums (1874)

Latvian Literary Society and Collection of Neologisms and Less Known Words (1874) of Teacher Pēteris Zēvalds 

14

Brigita Bušmane

Ieskats latviešu valodas izloksnēs apzinātajos biezputru nosaukumos

Insight Into the Names of Porridge Attested in Regional Subdialects

of Latvian 

23

Anete Daina

Numerāļi Ērģemes izloksnē un tās apkaimē

Numerals in Ērģeme Subdialect and its Surroundings 

34

Аgnese Dubova

Zinātniskā raksta ievada struktūrelementi un to formulējumi

Die Textbausteine der Einleitung des wissenschaftlichen Artikels und deren Formulierungen 

40

Anna Frīdenberga

Darinājumu ligzda ar pamatvārdu gādāt senajos latviešu rakstu avotos

Word-Formation Nest with the Basic Word gādāt in the Early Latvian Written Sources 

49

Iveta Kopankina, Artūrs Viļums

Deiktiskās, prospektīvās un retrospektīvās frāzes zinātnes valodā

Deictic, Prospective and Retrospective Constructions in the Latvian Language of Science 

63

Karīna Krieviņa

Personvārdi Nīcas pagasta Verbeļu kapu piemiņas zīmju uzrakstos

Personal Names on Tombstones Inscriptions of the Verbeļi Cemetery in Nīca Municipality 

71

Sintija Ķauķīte

Pieturzīmes senajos latviešu tekstos

Punctuation Marks in Early Written Latvian Texts 

83

Dite Liepa, Kristīne Mežapuķe

Ieskats TV žurnālistu valodas lietojumā (2019–2020)

Overview of TV Journalists’ Language Usage (2019–2020) 

94

Evija Liparte

Mājsēde, skorbuļēra, tišmājis, sejauts un citi – ieskats 2020. gadā lietotajos saliktajos lietvārdos

Mājsēde, skorbuļēra, tišmājis, sejauts und andere: Einblick in die Substantivkomposita des Jahres 2020 

107

Ilga Migla

Daži etnonīmi latviešu valodas frazeoloģismos

Einige Ethnonyme in den Phraseologismen der lettischen Sprache 

119

Ieva Ozola

Rakstīts izloksnē: Lejaskurzemes izlokšņu teksti

Geschrieben in Mundart: Texte der niederkurländischen Mundarten 

127

Anna Stafecka

Darbības vārda tagadnes no-celmi latviešu valodas izloksnēs

The no-Stems of Verbs in Latvian Dialects 

137

Ilze Štrausa

Ieskats kaķu vārdu izvēles motivācijā

Insight into the Motivation of Choosing Cat Names 

147

Agris Timuška

Paradīzes ābols un tā līdzinieki Eiropas valodās: ģeolingvistisks pārskats

Apple of Paradise and Its Cognates in Dialects of European Languages:

A Geolinguistic Survey 

157

Jānis Valdmanis

Laimdots Ceplītis – nozīmīga personība latviešu valodniecībā

Laimdots Ceplītis – an Important Personality in Latvian Linguistics 

162

Daira Vēvere

Lingvistisko īpatnību paralēles kursiskajās un dziļajās tāmnieku izloksnēs

The Parallels of the Linguistic Features in the Curonian and Tamian Subdialects 

171

   

II daļa

Valoda un vide, terminoloģija, tulkošanas jautājumi

Vārda sinhroniskais aspekts

 

Līga Beļicka, Ruta Svētiņa

Use of Online Lexicographic Tools for the Promotion of Academic Skills in the Course of English for Specific Purposes

Leksikogrāfisko tiešsaistes rīku izmantošana nozares angļu valodas kursā vispārējo akadēmisko prasmju attīstīšanai 

182

Olga Billere

Sakāmvārdi un parunas: atšķirīgais un līdzīgais

Proverbs and Sayings: Differences and Similarities 

191

Baiba Egle

The Case of the Rucava Brioche: Aspects of Interpreting and Written Text Production

Rucavas tīkla patentadījums: mutiskās tulkošanas un rakstiskas tekstrades aspekti 

200

Eglė Gabrėnaitė, Domantė Vaišvylaitė

Pandemijos retorika: argumentavimo strategijos socialinio tinklo „Facebook“ komentaruose

Pandemic Rhetoric: Argumentation Strategies of Social Media “Facebook” Comments 

210

Linda Gaile

Die Bedeutung der Redekorpora in der Erforschung der zielsprachlichen Verdolmetschung

The Importance of the Speech Corpus in the Research of Simultaneous Interpreting in the Target Language 

224

Andrejs Gorbunovs

Bērnu tiesību diskurss Apvienotajā Karalistē

Children Rights Discourse in United Kingdom 

 

236

Sigita Ignatjeva

Zinātnes valoda Džeimsa Džoisa pētniecībā

Scientific Language in Joycean Studies 

244

Nedas Jurgaitis

Zur Entstehung und Entwicklung des begriffes „Konzept“ in der kognitiven Semantik

Origins and Evolution of the Notion “Concept” in Cognitive Semantics 

251

Inga Kaija, Daiva Puškorjute-Riduliene

Darbības vārdi būt un būti otrās baltu valodas apguvē

Verbs būt and būti in Acquisition of the Second Baltic Language 

260

Regīna Kvašīte, Kazimiers Župerka

Lauku iedzīvotāju nosaukumi lietuviešu un latviešu valodā

Names of Villagers in the Lithuanian and Latvian Languages 

267

Diāna Laiveniece

Pirmais teikums: zinātniskā raksta pieteikums

First Sentence: The Announcement of a Scientific Article 

281

Dzintra Lele-Rozentāle, Baiba Egle

Globalizācija, reģionālā specifika un valodu lietojums zinātniskajos rakstos

Globalisierung, regionale Spezifik und Sprachengebrauch in wissenschaftlichen Artikeln 

292

Diāna Liepa

Svešvalodu mācības: vienotas pieejas meklējumos

Foreign Language Studies: In Search of a Common Approach 

302

Nijolė Litevkienė

Anatomical Terms in Jurgis Žilinskas’ Short Textbook of Osteology and Syndesmology 

315

Olena Materynska

Anthropozentrische Darstellung und Rezeption des Krieges im Deutschen und Ukrainischen 

323

Līga Romāne-Kalniņa

Latvijas prezidenta Egila Levita runu valodiskais profils: ceremoniālā, juridiskā vai politiskā retorika?

The Linguistic Profile of the Speeches of the President of Latvia Egils Levits: Ceremonial, Judicial, or Political Rhetoric? 

 

333

Dzintra Šulce, Dana Tihomirova

Citāti zinātniskajos tekstos un ar to lietojumu saistītie komentāri

Quotes in Scientific Texts and Comments Related to Their Use 

346

Ziņas par autoriem / About the Authors 

355

Ievadvārdi

 

Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājuma „Vārds un tā pētīšanas aspekti” 25. laidienā tematiski tiek saglabāta tradīcija – analizēt vārdu no daudzveidīgiem skatpunktiem dažādās valodniecības nozarēs. Rakstu autori ir dažādu Latvijas augstskolu mācībspēki un citu zinātnisko institūciju darbinieki, kā arī pētnieki no Lietuvas un Ukrainas. Ņemot vērā pētījuma aspektu, krājums ir strukturēts divās daļās. Raksti ir publicēti latviešu, lietuviešu, angļu un vācu valodā.

Krājuma 1. daļā lasītāji var iepazīties ar pētījumiem diahroniskajā un areālajā lingvistikā.

Vairāki raksti veltīti izlokšņu morfoloģijai un fonētikai. To tematika un pētāmie avoti ir dažādi: ir analizēts gan vienas izloksnes (Ērģemes) numerāļu lietojums (Anete Daina), gan izlokšņu grupas (kursisko un dziļo tāmnieku izlokšņu) fonētisko un morfoloģisko īpatnību paralēles (Daira Vēvere), gan vienas morfoloģiskās formas (verbu tagadnes no-celmu) lietojuma īpatnības dažādos latviešu valodas dialektos un izloksnēs (Anna Stafecka).

Leksikas un seamantikas jomā plašu areālu aptver Brigitas Bušmanes pētījums par ēdienu nosaukumiem, sniedzot ieskatu par biezputru nosaukumiem Latvijas izloksnēs. Ar ļoti plašu areālu saistīts Agra Timuškas ģeolingvistiskais pētījums par tomāta nosaukumu Eiropas tautu valodās.

Dažos rakstos tiek turpināta Liepājas valodniekiem raksturīgā Lejaskurzemes tēma. Ievas Ozolas rakstā parādīts, kā Lejaskurzemes izlokšņu īpatnības atspoguļojas 20. gadsimta 2. pusē un 21. gs. rakstītos daiļliteratūras un publicistikas tekstos, bet Karīnas Krieviņas pētījumā par personvārdiem Nīcas pagasta Verbeļu kapu uzrakstos apvienots sociolingvistiskais un onomastiskais skatījums.

Leksikas vēstures aspektā pētīti etnonīmi frazeoloģismos (Ilga Migla), kā arī darinājumi ar pamatvārdu gādāt senajos latviešu rakstu avotos (Anna Frīdenberga). Pieturzīmju lietojuma izpētei senajos latviešu tekstos pievērsusies Sintija Ķauķīte.

Diahroniskajā aspektā lasītāji var iepazīt divu valodnieku vēsturisko devumu latviešu valodniecībā. Māris Baltiņš sniedzis plašu ieskatu 19. gadsimta skolotāja un valodas pētnieka Pētera Zēvalda (Peter Seewald) darbībā, bet Jāņa Valdmaņa raksts veltīts Laimdotam Ceplītim – nozīmīgai personībai latviešu valodniecībā 20. gadsimta 2. pusē.

Mūsdienu valodas pētījumos galvenokārt apskatīti ar leksiku saistīti temati. Dite Liepa un Kristīne Mežapuķe ir analizējušas TV žurnālistu valodas lietojumu valodas kultūras aspektā, akcentējot galvenās leksikostilistiskās kļūdas un iesakot to novēršanu. Evija Liparte ir pētījusi interneta portālu valodu un atklājusi daudz jaunvārdu – saliktu lietvārdu – kas radušies Covid-19 pandēmijas laikā un semantiski atspoguļo ar šo laiku saistītās reālijas un procesus, kā arī interesanti parāda cilvēku jaunradi vārddarināšanā. Ilzes Štrausas rakstā socioonomastikas aspektā analizēti faktori, kas motivējuši kaķu vārdu izvēli mūsdienās.

Vairāki valodnieki pievērsušies zinātnes valodas struktūrai: Agnese Dubova analizējusi zinātniskā raksta ievada struktūras elementus, bet Ivetas Kopankinas un Artūra Viļuma rakstā izpētīti un izvērtēti tekstveides elementi, kas kalpo vietas un laika dimensijas izteikšanai latviešu zinātniskajos rakstos.

Krājuma 2. daļu veido raksti, kas izstrādāti, analizējot nozīmīgus mūsdienu valodniecības jautājumus sinhroniskajā aspektā trīs tematiskajos lokos. Visplašāk ir pārstāvēta valodas un vides izpēte. Vairāki raksti ir veltīti zinātnes valodas raksturojumam – tekstveides skatījumā (Diāna Laiveniece; Dzintra Šulce, Dana Tihomirova), valodu izvēles ziņā (Dzintra Lele-Rozentāle, Baiba Egle), Džeimsa Džoisa pētniecībā (Sigita Ignatjeva).

Gramatikas un semantikas jautājumi skatīti latviešu valodas verba būt un lietuviešu valodas būti salīdzinājumā, jo šo nozīmju atšķirības ir svarīgas baltu valodu apguvē (Inga Kaija, Daiva Puškorjute-Riduliene (Daiva Puškoriutė-Ridulienė)). Ir izzinātas teorētiskās un praktiskās pilnveides iespējas svešvalodu mācībās (Līga Beļicka, Ruta Svētiņa; Diāna Liepa). Ir aktualizēta pandēmijas un valsts prezidenta retorika (Egle Gabrenaite (Eglė Gabrėnaitė), Domante Vaišvilaite (Domantė Vaišvylaitė); Līga Romāne-Kalniņa), aprakstīts bērnu tiesību diskurss (Andrejs Gorbunovs). Regīna Kvašīte un Kazimiers Župerka ir salīdzinājuši lauku iedzīvotāju nosaukumus lietuviešu un latviešu valodā, bet Olga Billere – atšķirīgo un līdzīgo sakāmvārdos un parunās.

Tulkošanas jautājumiem ir veltīti divu autoru darbi (Baiba Egle; Linda Gaile), tikpat – terminoloģijas problemātikai (Neds Jurgaitis (Nedas Jurgaitis); Nijole Litevkiene (Nijolė Litevkienė)).

Zinātnisko rakstu krājums „Vārds un tā pētīšanas aspekti” ir indeksēts EBSCO datubāzē, informācija par krājumu un tajā publicētie raksti ir pieejami Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Visiem šajā rakstu krājumā publicētajiem rakstiem ir piešķirts DOI indekss.

Var novēlēt saistošu lasīšanu un vērtīgu iedziļināšanos valodniecības tematikā.

 

Gunta Smiltniece, Linda Lauze,

zinātnisko rakstu krājuma

„Vārds un tā pētīšanas aspekti”

atbildīgās redaktores

 


SATURS

I daļa

Fonētika, gramatika, leksika, stilistika

Vārda diahroniskais un areālais aspekts

 

Brigita Bušmane

Dravanta, svilpene, circeņu zupa un citi putru resp. zupu nosaukumi latviešu valodas izloksnēs 
Dravanta, svilpene, circeņu zupa and other Names of Porridge resp. Soup in Regional Sub-dialects of Latvia

Anna Frīdenberga

Pēda, pēdējs un pēdīgs 16. un 17. gadsimta rakstu avotos
Pēda, pēdējs and pēdīgs in the Written Sources of the 16th and 17th Centuries

Daiki Horiguči

Aizgūto pamatverbu un prefiksverbu lietojuma skaitliskās attiecības
Quantitative Relations of the Use of Loaned Base-verbs and Prefixed Verbs

Ilga Jansone

Silvijas Raģes (1928.2.XI–1976.20.VII) devums latviešu valodniecībā
Contribution of Silvija Raģe (1928.2.XI1976.20.VII) to Latvian Linguistics 

Agita Kazakeviča

Divdabis un palīgteikums jeb plašākas konstrukcijas ar divdabi mūsdienu tekstos
Participle and Subordinate Clause or Extended Detached Participle Constructions in Contemporary Texts

Iveta Kopankina

Vadībzinātnes jomas zinātnisko tekstu ievaddaļu makrostruktūras un mikrostruktūras sākotnējās izpētes rezutāti
Results of the Pilot Study of Macro- and Microstructures in the Introductory Parts of Scientific Texts in Management Science 

Justīne Kuzņecova

Leksēmas krāpt, krāpnieks un to sinonīmi latviešu tautasdziesmās
Lexemes krāpt ‘to cheat’, krāpnieks ‘cheater’and Their Synonyms in Latvian Folksongs

Sintija Ķauķīte

Abreviatūras publicistikā un interneta portālos
Abbreviations in Mass Media Texts and Internet Portals 

Kristīne Levāne-Petrova

Ciešamās kārtas tagadnes divdabju funkcionālā daudznozīmība
The Present Passive Participle and Its Different Functions in Latvian

Liene Markus-Narvila

Ā-celma verbu vienskaitļa un daudzskaitļa 2. personas refleksīvās formas galotne: LVDA materiāli
Die Endung der Reflexivform des Verbes mit ā-Stamm in der 2. Person Singular und Plural: das Material des LVDA 

Rafael Martin Calvo

Morphological Typology of Affixed Evaluative Forms in Spanish and Latvian
Afiksēto evaluatīvo atvasinājumu morfoloģiska tipoloģija spāņu un latviešu valodā 

Bronius Maskuliūnas

Senųjų lietuviškų tekstų leksikos semantika: liežuvis ir kalba
The Vocabulary of Old Lithuanian Texts: the Nouns liežuvis ‘tongue’ and kalba ‘language’ 

Ieva Ozola

Lejaskurzemes izlokšņu aprakstos neminētie: daļēji lokāmie divdabji
Die in den beschreibungen der Niederkurländische Mundarten nicht Erwähnten, Teilweise Deklinierbaren Partizipien 

Sanda Rapa

Vietvārda mūžs
Curriculum Vitae of Place Name 

Anitra Roze

Jaunvārdu atlases kritēriji „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”
Criteria for Selecting Neologisms to Include in the „Modern Latvian Dictionary” 

Anna Stafecka

Dažas verba formu paralēles Latgalē un Lejaskurzemē
Some Parallel Verb Forms in Latgale and Lower Kurzeme 

Daiga Straupeniece

Lingvistiskās īpatnības Būtiņģes un Sventājas teicējas XX gadsimta 60. gadu vēstulēs
Linguistic Features in the 1960s Letters of Informant from Butinge and Šventoji  

Agris Timuška

Daži dialektāli graudkopības termini: ģeolingvistisks pārskats
Some Dialectal Grain Farming Terms: a Geolinguistic Survey  

Anta Trumpa

Daži īpatnēji negatīvu īpašību apzīmējumi Jaunās Derības latviešu tulkojumā (1685)
Some Specific Denotations of Negative Qualities in the 1685 Latvian Translation of the New Testament

Edita Valiuliene

The Metaphoric Use of the English cool and its Cultural Background
Metaforiskais cool lietojums angļu valodā un tā kultūrkonteksts 

 Daira Vēvere

Patskaņu un divskaņu zuduma un ar to saistīto fonētisko pārveidojumu noturīgums dziļajās tāmnieku izloksnēs
The Stability of the Loss of Monophthongs and Diphthongs and Related Phonetic Changes in the Deep Tamian Subdialects 

II daļa

Valoda un vide
Terminoloģija
Tulkošanas jautājumi

Vineta Apse
Monta Farneste

Problems in Tertiary Level Essays
Problēmas augstskolas līmeņa esejās 

Ilze Auziņa
Kristīne Levāne-Petrova
Roberts Darģis

Latviešu valodas apguvēju kļūdu analīze: pareizrakstības kļūdas
Analysis of the Latvian Language Errors: Spelling Errors  

Agata Babina

Verba būt lietojums spāņu un latviešu valodā lingvodidaktiskiem mērķiem
The Use of the Verb to be in Spanish and Latvian Languages for Linguodidactic Purposes 

Agita Baltgalve

Vārds kā simbols ķīniešu „Pārmaiņu grāmatā”
Word as a Symbol in Chinese "Book of Changes” 

Karolina Butkuvienė

Identity Construction through Linguistic Means: Case studies of Young Adult Fiction
Zur Bedeutung der Sprachmittel bei der Identitätsfindung: Untersuchung der Jugendliteratur 

Aina Būdvytytė
Silvija Papaurėlytė-Klovienė

Tėvas kaip pasaulio kategorizacijos atskaitos taškas lietuvių ir
vokiečių kalbų pasaulėvaizdžiuose

The Father as a Reference Point of the World Categorization in the Worldviews of the Lituanian and German Languages 

Agnese Dubova

Sekundāro zinātnisko tekstu atlase un to makrostruktūras izpēte
Wahl der sekundären wissensschaftlichen Texte und deren makrostrukturelle Erforschung 

Andrejs Gorbunovs

Bērnu tiesību valodas vēsturiskā attīstība Latvijas teritorijā:
bērnu tiesību valodas salīdzinājums Vietējo civillikumu kopojumā un Civillikumā

Historical Development of Children’s Rights Language in Latvia: Comparison of Children’s Rights Language in Local Civil Code and Civil Law 

Ingars Gusāns
Mūzikas kluba „Melnā piektdiena“ afišas intervietnē
www.facebook.com
Music club᾽s "Melnā piektdiena" Posters in www.facebook.com 

Anita Helviga

Vārda episks nozīmes transformācija mūsdienu latviešu valodā
Meaning Transformation of the Word episks in the Contemporary Latvian Language 

Larisa Iļjinska 
Oksana Ivanova

Pragmatic Adaptation within Cognitive Approach to Translation of Popular Science Texts
Pragmatiskā adaptācija kognitīvajā pieejā populārzinātnisko tekstu tulkošanai

Oksana Ivanova

LSP Text Translation Teaching: Communicative Competence
VSM teksta tulkošanas mācīšana: komunikatīvā kompetence

Inga Kaija

Pretējā virziena valodas apguvēju tekstu analīze valodas apguvē
Analysis of Opposite Direction Learner Texts in Language Acquisition

Игopь Kopoлeв

Moдycная opганизация дискурсивных практик национального кооперативного коммуникативного поведения украинцев, русских, литовцев и американцев (США)
Mode-organization of Discursive Practices of the National Cooperative Communicative Behaviour of Ukrainians, Russians, Lithuanians, and Americans (USA)

Nijolė Litevkienė
Jeļena Korosteļova

Evolution of Lithuanian Anatomical Terominology: Anatomical Terms in Kazimieras Kuzavinis’ Dictionary Lotynų-Lietuvių kalbų žodynas
Lietuviešu anatomijas terminu attīstība: anatomijas termini Kazimiera Kuzaviņa Latīņu-lietuviešu valodas vārdnīcā 

Vineta Poriņa

Kritiskā incidenta metode Latvijas sabiedrības divvalodības pētniecībā 
The Critical Incident Technique in the Research into Bilingualism in Latvia’s Society

Valda Rudziša
Silga Sviķe
Solvita Štekerhofa

Juridisko pamatterminu glosārijs līgumtiesībās Latvijā izdoto nozarvārdnīcu kontekstā
Glossary of Contract Law Terms in the Context of Term Glossaries Issued in Latvia

Jānis Sīlis

Intertekstualitāte kanoniska oriģināldarba interpretācijā netradicionālā angļu avottekstā un tā latviešu tulkojumā
Intertextuality in an Untraditional English Source Text Based on an Interpretation of a Canonic Original Text and a Latvian Translation of the Source Text 

Haтaлия Cтeфaнoвa

Meтодическая процедура приминения сопоставительно-параметрического метода для анализа сем оценочно-маркированных слов англ. good / укр. добрий-добро 
Methodological Procedure of Applying the Comparative-Parametric Method for the Analysis of Semes of Evaluative Marked Words En. good/Ukr. добрий-дoбро  

Solveiga Sušinskienė

Nominalizations as Cohesive Devices in Mass Media Texts
Nominalizācijas kā sakarīguma paņēmieni plašsaziņas līdzekļu tekstos 

Silga Sviķe
Arturs Stalažs

Jaunās botāniskās vārdnīcas” mikrostruktūra: tradicionālais, mainīgais, inovatīvais
Microstructure of the New Dictionary of Botanical Terms: Traditional, Variable and Innovative Aspects 

Ilze Štrausa

Kāpēc tevi tā sauc?
Why is That Your Name? 

Daiva Šveikauskienė
Arūnas Ribikauskas
Vytautas Šveikauskas

Lietuvių kalbos žodžių kompiuterinis kodavimas
Computerkodierung der Wörter von litauischen Sprache